Animal Ears Dzirde vienkāršā valodā
Tie daži vārdi, kas šeit parādās, izskaidroti bez speciālista žargona.
- Audiogramma
- Tā ir dzīvnieka dzirdes liecība: līkne, kas rāda, cik klusa katrā augstumā drīkst būt skaņa, lai dzīvnieks to tikko sadzirdētu. Jo zemāk atrodas līnija, jo smalkāka dzirde. Tāda paša veida pārbaudi veic arī tev pie ausu ārsta.
- Ultraskaņa
- Skaņas, kas ir tik augstas, ka tava auss tās vairs nereģistrē: virs aptuveni 20 000 Hz. Tev tas ir pilnīgs klusums, bet suns, kaķis vai sikspārnis dzird tās lieliski. Tieši tur atrodas „klusā“ suņu svilpe.
- Infraskaņa
- Skaņas, kas ir tik zemas, ka tava auss tās vairs nereģistrē: zem aptuveni 20 Hz. Tā vietā, lai tās dzirdētu, tu sajustu vibrāciju krūtīs, kā tad, kad garām brauc smaga kravas mašīna. Toties ziloņi un baloži tās uztver, pat no kilometru attāluma.
- Hercs (Hz)
- Herci skaita, cik reižu sekundē skaņa svārstās. Maz svārstību = zema (pērkona dunoņa, ap 30 Hz). Daudz svārstību = augsta (mikroviļņu krāsns pīkstiens, ap 3 000 Hz). Bet „1 kHz“ ir tikai īsāks veids, kā pateikt 1 000 Hz. Tu dzirdi aptuveni no 20 Hz līdz 20 000 Hz.
- Dzirdes slieksnis
- Vissklusākais skaļums, pie kura skaņa vairs nav klusums: tieši tas punkts, kur dzīvnieks sāk to dzirdēt. Jo zemāk šis punkts, jo jutīgāka dzirde.
- Daļiņu kustība
- Tava bungādiņa uztver skaņas spiedienu, kā bura uztver vēju. Daudzas zivis un bezmugurkaulnieki dara ko citu: tie sajūt niecīgo ūdens vai gaisa kustību uz priekšu un atpakaļ, kad garām iet vilnis. Tas ir tuvāk skaņas sajušanai nekā dzirdēšanai.
- Ekvalizācija
- Atsevišķi pacelt vai nolaist zemās, vidējās un augstās frekvences. Tieši to dara zemo un augsto toņu pogas mūzikas centrā, un tieši to Animal Ears dara ar tavu skaņu, lai tā skanētu tā, kā to dzird katra suga.