🪲 Lūk, kā dzird dzīvnieki
Kā dzird spāre?
Anax junius
Nekādu ausu: lidojot lasa vēju ar matiņiem un taustekļiem.
Īsumā
Spāre dzird aptuveni no 10 Hz līdz 500 Hz, bet vislabāk uztver ap 100 Hz. Ar Animal Ears vari paņemt jebkuru savu skaņu un dzirdēt to tieši tā, kā to dzirdētu viņš.
Spāre nav ar ausīm: stingri ņemot, viņa nedzird. Ko viņa dara — lasa gaisu. Vējam jutīgi matiņi un taustekļi pasaka viņai, kā gaiss plūst pār viņas ķermeni, un ar to viņa koriģē lidojumu tūkstošdaļsekundēs, dzenoties pakaļ medījumam. Tas, ko šeit dzirdēsi, ir šīs zemfrekvences „taustes“ ilustrācija, nevis skaņa, ko spāre patiešām dzird.
Hercs (Hz)
Kādas skaņas viņš dzird
Herci skaita, cik reižu sekundē skaņa svārstās. Maz svārstību = zema (pērkona dunoņa, ap 30 Hz). Daudz svārstību = augsta (mikroviļņu krāsns pīkstiens, ap 3 000 Hz). Bet „1 kHz“ ir tikai īsāks veids, kā pateikt 1 000 Hz. Tu dzirdi aptuveni no 20 Hz līdz 20 000 Hz.
Zema skaņa dun (padomā par pērkonu); augsta skaņa spiedz (padomā par odu). Šie trīs skaitļi rāda, cik zemu šis dzīvnieks nokāpj, cik augstu paceļas un kuru augstumu dzird visskaidrāk no visiem.
| Zemākā skaņa | 10 Hz |
|---|---|
| Augstākā skaņa | 500 Hz |
| Dzird visskaidrāk | 100 Hz |
| Ko dzirdi tu | 20 Hz – 20 kHz |
Tavas ausis pret dzīvnieka Spāre ausīm
Jā: viņš uztver tik zemu dunoņu, ka tu to labākajā gadījumā sajustu krūtīs, līdz aptuveni 10 Hz. Tava grīda ir 20 Hz. Toties viņš palaiž garām augstās skaņas, ko tu dzirdi: virs aptuveni 0.5 kHz viņam vairs nekā nav.
Audiogramma
| Hercs (Hz) | Dzirdes slieksnis |
|---|---|
| 10 Hz | 20 dB |
| 30 Hz | 15 dB |
| 60 Hz | 12 dB |
| 100 Hz | 10 dB |
| 150 Hz | 12 dB |
| 200 Hz | 16 dB |
| 300 Hz | 24 dB |
| 500 Hz | 35 dB |
Dragonflies have NO ears and no true airborne pressure hearing; they rely on mechanoreception (wind-sensitive hairs, antennal airflow sensing). NOT an audiogram — an illustrative low-frequency mechanoreception band with relative, approximate dB.
Vai Spāre dzird lietas, ko tu nevari sadzirdēt?
Spāre uztver visu no 10 Hz (zemākā) līdz 500 Hz (augstākā) un vislabāk dzird ap 100 Hz.
Jā: viņš uztver tik zemu dunoņu, ka tu to labākajā gadījumā sajustu krūtīs, līdz aptuveni 10 Hz. Tava grīda ir 20 Hz. Toties viņš palaiž garām augstās skaņas, ko tu dzirdi: virs aptuveni 0.5 kHz viņam vairs nekā nav.
Biežākie jautājumi
Kādas skaņas dzird Spāre?
Spāre uztver visu no 10 Hz (zemākā) līdz 500 Hz (augstākā) un vislabāk dzird ap 100 Hz.
Vai Spāre dzird lietas, ko tu nevari sadzirdēt?
Jā: viņš uztver tik zemu dunoņu, ka tu to labākajā gadījumā sajustu krūtīs, līdz aptuveni 10 Hz. Tava grīda ir 20 Hz. Toties viņš palaiž garām augstās skaņas, ko tu dzirdi: virs aptuveni 0.5 kHz viņam vairs nekā nav.
Kā Animal Ears panāk, ka skaņa izklausās tā, kā to dzird Spāre?
Zinātnieki ir izmērījuši, augstumu pēc augstuma, pie kāda vissklusākā skaļuma Spāre sāk dzirdēt katru skaņu. Mēs paņemam šo līkni un uzliekam to tavam ierakstam kā milzīgu ekvalaizeru: paceļam augstumus, kurus dzīvnieks dzird lieliski, un pieklusinām vai noņemam tos, kuru viņam vienkārši nav. Rezultāts pietuvojas tam, ko sajustu viņš... bet tas tik un tā nonāks tavās ausīs.
Hercs (Hz)
Herci skaita, cik reižu sekundē skaņa svārstās. Maz svārstību = zema (pērkona dunoņa, ap 30 Hz). Daudz svārstību = augsta (mikroviļņu krāsns pīkstiens, ap 3 000 Hz). Bet „1 kHz“ ir tikai īsāks veids, kā pateikt 1 000 Hz. Tu dzirdi aptuveni no 20 Hz līdz 20 000 Hz.
Infraskaņa
Skaņas, kas ir tik zemas, ka tava auss tās vairs nereģistrē: zem aptuveni 20 Hz. Tā vietā, lai tās dzirdētu, tu sajustu vibrāciju krūtīs, kā tad, kad garām brauc smaga kravas mašīna. Toties ziloņi un baloži tās uztver, pat no kilometru attāluma.
No kurienes nāk šie skaitļi
- Yack, J.E. (2004). The structure and function of auditory chordotonal organs in insects. Microscopy Research and Technique, 63, 315–337. doi:10.1002/jemt.20051
- Piersanti, S. et al. (2020). The antennal pathway of dragonfly nymphs. Insects, 11(12), 886. doi:10.3390/insects11120886
Animal Ears
Lejupielādē Animal Ears
Augšupielādē savu skaņu un noklausies to tieši tā, kā to dzirdētu dzīvnieks.